BIBIE IN LINIE

Cjapitul 57

il libri dal emanuel

PRIME PART

Jentrade

57 1 Al mûr il just e nissun no se cjape a cûr.

I bogns a son fats sparî e nissun no si inacuarç;

propit, il just al è fat sparî par colpe de tristerie.

2 Al jentrarà inte pâs;

a polsin sui lôr stramâçs

chei ch’a levin indenant pe strade drete.

L’idolatrie

3 Ma vignît indenant vualtris,

fîs de maghe,

gjernazie dal adultar e de pelande!

4 Cui cjolêso vie,

cuintri di cui slavraiso la bocje

e slungjaiso la lenghe?

No sêso forsit fîs cjaviestris,

gjernazie false?

5 Vualtris, ch’o spasemais framieç dai terebints,

sot di ogni arbul cjamât di vert,

sacrificant fruts intes concjis,

tai slambris dai crets!

6 Tu âs la tô part framieç dai claps dal riul;

a son lôr la tô legjitime;

ancje par lôr tu âs strucjât libagjons,

tu âs esibidis ufiertis;

varessio mo di consolâmi di chest?

7 Suntune mont alte e spiçade

tu âs distirât il to stramaç;

ancje là sù tu sês lât par ufrî sacrificis.

8 Daûr de puarte e des antis

tu âs metût il to memoriâl.

Propit, tu âs distaponât il to stramaç lontan di me,

tu sês montade dentri, tu lu âs slargjât;

tu âs contratât cun chei

che tu vevis gust di distirâti,

tu ur âs cjalade la man.

9 Tu âs corût cul vueli li di Melek,

tu âs moltiplicâts i tiei bonodôrs,

tu âs mandâts lontans i tiei mes,

tu ju âs fats lâ jù fint in chel altri mont.

10 Tu ti sês sfadiade pai masse viaçs,

ma cence dî: “E je une disperazion”.

Tu âs tornade a cjatâ la vigorie de tô man,

par chel no tu ti sintis flape.

11 Di cui vevistu rivuart? Di cui vevistu pôre,

par dî falsetâts?

E di me no tu ti sês visade,

no ti soi nancje passât pal cjâf?

No soio forsit restât cidin e cui vôi sierâts,

biel che tu no tu âs vût timôr di me?

12 Jo o proclamarai la tô justizie e lis tôs voris,

che no ti puartin zovament di sorte.

13 Cuant che tu berlis, che ti salvin chei che ti tirin dongje!

L’aiar ju puartarà vie ducj,

une bugade sai brincarà;

ma chel ch’al ven a parâsi chi di me, al sarà paron de tiere

e al varà in ereditât la mê sante mont.

Cjastic e perdon

14 E si disarà:

“Splanait, splanait, prontait la strade,

gjavait de strade dal gno popul ogni gredei!”.

15 Parcè che cussì al dîs l’Alt e il Grant,

chel ch’al à une sente eterne

e che il so non al è sant:

“O vîf tun lûc alt e sant,

ma o soi ancje cul om pintût e umil di cûr,

par tornâ a dài fuarce al spirt dai umii

e par tornâ a daûr spirt ai cûrs pintûts.

16 Parcè che jo no fâs barufe par simpri,

no mi inrabii par in eterni,

senò denant di me al sparissarès il spirt,

e lis animis ch’o ài creadis.

17 Mi soi inrabiât pal vuadagn ch’al à fat cu la tristerie,

lu ài pestât platant la mê muse, mi soi inrabiât;

ma lui, cjaviestri, al è lât indenant pes stradis dal so cûr.

18 O ài viodudis lis sôs stradis,

jo lu vuarissarai, lu indreçarai,

i darai confuart.

19 A ducj chei, dai siei, ch’a son avilîts,

o met sui lôr lavris la laut;

pâs, pâs par chel ch’al è lontan e par chel ch’al è dongje,

– al dîs il Signôr. – Jo lu vuarissarai”.

20 Ma i triscj a son tant che un mâr dut sotsore,

che nol rive a bonâsi,

che lis sôs aghis a butin fûr porcarie e pantan.

21 No ’nd è pâs pai triscj – al dîs il gno Diu.

Notis:

  • 57,3 - Dute la nazion e je considerade adultare in sens religjôs, parcè che e bandone il vêr nuviç, il Signôr, par butâsi cui dius fals e tai striaments.
  • 57,5 - I cananeus a vevin l’usance di fâ intai boscs sacrificis umans, improibîts de leç (Lv 18,21; Dt 12,31).
  • 57,7 - Al fevele de prostituzion che i cananeus a praticavin in onôr dai dius de feconditât. Alc di compagn al sucedeve ancje in Israel (1 Re 14,24; Os 4,14).
  • 57,10 - La tô man. Inte leteradure cananee “la man” e à un significât sessuâl.
  • 57,16 - Tignint dûr inte sô rabie, Diu al finissarès cul fruçâ lis sôs creaturis; par chest al dopre il boncûr.
Cjapitui: